15. Violeta Ščerba

Kādreiz…

“Mana sacerējuma tēma ir “Ka es pavadīju brīvdienas”. Es tos pavadīju kopā ar vecākiem, ciemojoties pie vecmāmiņas.

No rīta ēdām māmiņas ceptās pankūkas un skatījāmies multenes, tad ar visu ģimeni devāmies uz parku un pabarojām pīles. Man bija ļoti jautri, spēlējot bumbu ar tēvu zaļā pļaviņā. Pēc tam visi kopā ejām uz filmu, kuru es ļoti sen gribēju paskatīties. Vakarā mēs ar tēvu nolēmām uzbūvēt mājiņu putniem, kas dzīvo parkā. Tas izrādījās ļoti skaists. Šajā laikā mamma un vecmāmiņa mums visiem pagatavoja gardas vakariņas un”…

Tālāk es neklausījos. Nevaru. Es esmu labs un zinu, ka skaudība ir slikta. Es zinu, ka, ja es jūtos skumji vai pat raudāšu, neviens mani nežēlos. Bet varbūt kādreiz es izveidošu savu ģimeni. Kādreiz saņemšu dāvanas savā dzimšanas dienā, jautri pavadīšu brīvdienas un man būs māja. Kādreiz…