Kā “iekāpt otra kurpēs”? 5 veidi, kā trenēt empātiju ikdienā

Empātija – spēja iejusties otra cilvēka pārdzīvojumos un skatīties uz pasauli no viņa skatpunkta – ir viena no svarīgākajām prasmēm mūsdienu sabiedrībā. Tā palīdz veidot sapratni, mazināt konfliktus, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un veicināt iekļaujošu vidi gan darbā, gan ikdienas saskarsmē. Lai gan daudziem empātija šķiet kā rakstura īpašība, to iespējams attīstīt kā ieradumu – ar apzinātu piepūli un praktiskiem vingrinājumiem.

1. Klausies ne tikai ar ausīm, bet ar sirdi

Aktīva klausīšanās ir pamats empātiskai komunikācijai. Bieži vien sarunās mēs vairāk koncentrējamies uz to, ko paši gribam pateikt, nevis uz to, ko saka otrs cilvēks. Lai trenētu empātiju, pievērs pilnīgu uzmanību sarunu biedram – ne tikai vārdiem, bet arī intonācijai, ķermeņa valodai, emocijām. Nespried priekšlaicīgi un nepiedāvā tūlītējus risinājumus – vienkārši esi klātesošs un atvērts. Reizēm cilvēkam nepieciešams vienkārši būt sadzirdētam.

2. Uzdod jautājumus ar patiesu interesi

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā “iekāpt otra kurpēs”, ir jautājumu uzdošana. Nevis virspusēji vai automātiski, bet ar īstu vēlmi izprast otra cilvēka skatījumu, sajūtas un pieredzi. Jautājumi kā “Kā tu tajā brīdī juties?”, “Kas tev šobrīd ir visgrūtākais?” vai “Ko tev nozīmē šī situācija?” palīdz atvērt ceļu uz dziļāku sapratni. Tas arī ļauj otram justies novērtētam un pieņemtam.

3. Iedomājies sevi otra situācijā

Lai trenētu empātiju, vari apzināti veikt vienkāršu vingrinājumu – iztēlojies sevi otra cilvēka vietā. Kā tu justos, ja būtu viņa situācijā? Kā tu reaģētu, ja tev būtu jāsaskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem? Šī spēja mainīt skatpunktu ne tikai paplašina izpratni par citiem, bet arī mazinās vēlmi tiesāt vai kritizēt. Jo biežāk to darīsi, jo dabiskāk kļūs uztvert dažādus skatījumus ar sapratni, nevis aizspriedumiem.

4. Iemācies pieņemt atšķirīgo

Empātija nozīmē ne tikai saprast tuvus draugus vai domubiedrus, bet arī cilvēkus, kuru dzīvesveids, pārliecība vai uzskati atšķiras no tavējiem. Lai to panāktu, nepieciešama vēlme pieņemt daudzveidību un izprast citu dzīves pieredzi. Vari lasīt grāmatas, skatīties dokumentālās filmas vai piedalīties sarunās ar cilvēkiem no citām sabiedrības grupām. Jo plašāka kļūs tava pieredze, jo empātiskāks kļūsi.

5. Reaģē ar līdzjūtību, nevis vērtējumu

Kad kāds dalās ar savām emocijām vai grūtībām, mēs bieži mēdzam izteikt spriedumus, ieteikumus vai salīdzinājumus: “Tu pārspīlē”, “Man bija vēl sliktāk”, “Tev vajadzētu vienkārši…” Tā vietā, lai reaģētu ar padomiem, pamēģini vienkārši būt līdzās un izteikt sapratni: “Tas izklausās patiešām grūti”, “Es redzu, ka tev tas nozīmē daudz.” Šāda attieksme stiprina saikni un palīdz otram justies droši un pieņemti.

Empātija sākas ar apzinātu vēlmi saprast, nevis mainīt otru. Tā nav vājuma pazīme, bet spēks, kas veido saprotošāku, līdzjūtīgāku un saliedētāku sabiedrību.

Kā trenēt empātiju ikdienā: vēl 5 veidi, kā padziļināt izpratni un saikni ar citiem

Empātija ir vairāk nekā vienkārša līdzjūtība – tā ir ikdienas prasme, kas palīdz veidot cieņpilnas attiecības, mazināt pārpratumus un stiprināt savstarpējo uzticēšanos. Pirmajā daļā apskatījām piecus veidus, kā attīstīt empātiju – sākot no aktīvas klausīšanās līdz spējai iejusties cita cilvēka lomā. Šeit piedāvājam vēl piecus praktiskus veidus, kā ikdienā veicināt empātisku domāšanu un rīcību.

1. Trenē emocionālo inteliģenci

Empātija cieši saistīta ar spēju atpazīt, nosaukt un regulēt savas emocijas. Ja mēs paši neapzināmies, ko jūtam, būs grūti atpazīt un saprast arī citu cilvēku emocionālo stāvokli. Veido ieradumu regulāri sev pajautāt: “Kā es šobrīd jūtos? Kāpēc?” – tas palīdz veidot iekšēju skaidrību un palielina spēju reaģēt uz citu emocijām saprotoši, nevis impulsīvi. Tāpat arī vērts trenēt prasmi pamanīt citu cilvēku neverbālos signālus – sejas izteiksmi, balss toni, ķermeņa valodu.

2. Praktizē klusumu un pacietību

Mūsdienu sabiedrībā, kur informācijas un sarunu temps ir straujš, pacietīga klausīšanās kļūst par retu, bet vērtīgu prasmi. Kad sarunā iestājas pauze, nesteidzies to aizpildīt. Ļauj otram cilvēkam padomāt, noformulēt savas domas un izteikt sajūtas. Klusums var būt spēcīgs signāls tam, ka esi klātesošs un gatavs patiesi uzklausīt. Šāda attieksme palīdz otram cilvēkam atvērties un justies saprastam.

3. Atzīsti savu nezināšanu un nebaidies mācīties

Empātija nenozīmē, ka tev jāsaprot viss un visi. Dažkārt vislabākais veids, kā būt empātiskam, ir atzīt: “Es līdz galam nesaprotu tavu pieredzi, bet vēlos to izprast.” Šāda nostāja ne tikai veicina atvērtību, bet arī samazina aizspriedumus. Iesaisties sarunās ar cilvēkiem, kuru pieredze atšķiras no tavējās. Uzdod jautājumus ar patiesu interesi un esi gatavs mainīt savu skatījumu, ja uzzini ko jaunu.

4. Palīdzi bez nosacījumiem

Līdzcietība praksē nozīmē ne tikai just līdzi, bet arī rīkoties. Ja redzi, ka kādam nepieciešama palīdzība – darbā, sabiedriskajā transportā vai personiskā situācijā – negaidi, kamēr viņš to lūgs. Piedāvā atbalstu bez nosodījuma, bez slēptām gaidām un bez vēlmes izcelties. Šāda rīcība stiprina empātisko saikni un parāda, ka rūpes var būt klusas, bet nozīmīgas.

5. Atceries, ka empātija attiecas arī uz sevi

Bieži vien mēs esam empātiski pret citiem, bet ļoti prasīgi un kritiski pret sevi. Tomēr empātija sākas tieši ar iejūtību pret savām kļūdām, emocijām un ierobežojumiem. Mācies būt pret sevi tikpat saprotošs kā pret citiem – tas palīdzēs attīstīt līdzsvarotu un noturīgu empātijas sajūtu. Jo labāk spēsi pieņemt sevi, jo vieglāk būs pieņemt arī citus.

Empātija ir ikdienas prakse, nevis vienreizējs žests. Tā sākas ar vēlmi saprast un turpinās caur rīcību, attieksmi un atvērtību. Jo vairāk to trenējam, jo vairāk cilvēciski kļūstam – gan attiecībās ar līdzcilvēkiem, gan sabiedrībā kopumā.